Par Lietuvā notikušo konferenci

           Projektā „Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības attīstīšana, piemērojot labākās prakses apmaiņu izglītojošu tikšanās reižu laikā un informācijas bāzes izveidošanas virtuālajā telpā metodes”, ko finansē no Eiropas Savienības līdzekļiem  2017. gada 29. augustā Minģes ciemā, Šilutes rajonā (Lietuva) notika konference, kurā piedalījās zvejnieki-uzņēmēji no Lietuvas un Latvijas, kuri zvejo Baltijas jūras piekrastē un iekšējos ūdeņos, Lietuvas zinātnes pārstāvji, Lietuvas zemkopības ministrs.

            Konferences laikā tika prezentēts projekts, tā mērķi un uzdevumi, kuri tika prezentēti 2016. gada 23. augustā Liepājā (Latvija) un 2016. gada 17. novembrī Ustkā (Polija), un 2017. gada 4. aprīlī Pērnavā (Igaunija) notikušo konferenču laikā izceltas problēmas, iepazīstināts ar Polijas zvejnieku īstenoto darbību un zvejniecības īpatnībām.

            Zinātnes pārstāvji prezentēja tēmas:

            - Baltijas jūras piekrastes reljefa izmaiņas plūstošo smilšu dēļ un izmaiņu ietekme uz zivju migrāciju.

            - Zvejniecības iespējas Lietuvas ūdeņos, kā arī attiecības starp zvejniekiem-amatieriem un zvejniekiem-uzņēmējiem.

            Tā pat arī tika runāts par iepriekšējās konferencēs izceltajām problēmām:

 - Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības iespēju attīstīšana.

- Invazīvās zivs – apaļā jūrasgrunduļa  (Neogobius melanostomus) – izplatība Baltijas jūras piekrastē.

- Roņu nodarītais kaitējums zvejniekiem.

            Pārrunājot sadarbības iespējas starp zvejniekiem, konferences dalībnieki apstiprināja, ka šādai sadarbībai ir jābūt un ka tā ir īpaši svarīga, kad tiek risinātas kopējās zvejnieku problēmas, par kurām tiek pieņemti lēmumi Eiropas Savienības iestādēs.

            Konstatēts, ka zvejnieku izceltā problēma par invazīvo zivi – apaļo jūrasgrunduli – pašlaik kā Lietuvā, tā Latvijā netiek risināta. Zvejnieki varētu izķert lielākus daudzumus šo zivju, bet sezonalitātes un tās laikā nokritušās tirgus cenas dēļ to darīt viņiem neatmaksājas, jo neatmaksājas izdevumi.

            Prezentējot Latvijā izceltajai problēmai par roņu nodarīto kaitējumu, Lietuvas zvejnieki informēja, ka Lietuvā jau ir mehānisms, kuru izmantojot piekrastes zvejniekiem jau tiek izmaksātas kompensācijas.

            Poļu zvejnieku izceltais jautājums par kormorānu nodarīto kaitējumu bija ļoti aktuāls arī Lietuvas un Latvijas zvejniekiem, kas zvejo Latvijas iekšējos ūdeņos. Pēc dalībnieku domām, Eiropas Savienības iestādēm vajadzētu piešķirt vairāk šīs problēmas risināšanai.

            Pārrunājot iespējas sadarboties starp citu valstu zvejniekiem, tika novērots, ka visiem zvejniekiem ir ļoti svarīgs kuģu un zvejas instrumentu iegādes jautājums. Tika novērots, ka visbiežāk zvejniekiem jaunu iekārtu iegādei nav līdzekļu, tāpēc meklē lietotas iekārtas, kuras pērk citās valstīs. Tam būtu vajadzīga interneta datu bāze, kurā zvejnieki varētu izlikt ziņu par pārdodamo neizmantoto iekārtu. Šajā interneta datu bāzē vajadzētu būt iekļautām vairākām valstīm.

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on Twitter

Atbildēt