Starptautiskās konferences atskaite

2017 gada 4. aprīlis

 Pērnava, Igaunija

  

Projekts: „Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības attīstīšana, piemērojot labākās prakses apmaiņu izglītojošu tikšanās reižu laikā un informācijas bāzes izveidošanas virtuālajā telpā metodes” (Baltijos kranto šalių smulkiosios žvejybos sektoriaus bendradarbiavimo plėtojimas, taikant gerosios praktikos keitimąsis pažintinių susitikimų metu ir informacinės bazės sukūrimą virtualioje erdvėje metodus), ko finansē no Eiropas Savienības un asociācijas „Šilutės žuvininkystės vietos veiklos grupė” (Šilutes zivsaimniecības teritorijas darbības grupa) līdzekļiem.

Tikšanās mērķis: attīstīt starptautisku mazapjoma zvejniecības sektora sadarbību un labākās prakses apmaiņu, organizējot konferenci, kurā piedalījās zvejnieki-uzņēmēji no Lietuvas un Igaunijas, kuri zvejo Baltijas jūras piekrastē un iekšzemes ūdeņos.

Konferences gaita:

  1. Teorētiskā daļa.

Konferences gaitā tika prezentēta projekta būtība, tās mērķi, kā arī uzdevumi un sagaidāmie rezultāti.

Prezentētas 2016. gada 23. augustā Liepājā (Latvija) un 2016. gada 17. novembrī Ustkā (Polija) notikušo konferenču laikā izceltās mazapjoma zvejnieku problēmas, iepazīstināts ar Igaunijas zvejnieku īstenoto komerciālo zvejniecības darbību un tās īpatnībām.

Konferences laikā izskatītas šīs tēmas:

  1. Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības iespēju attīstīšana.
  2. Invazīvās zivs – apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) – izplatība Baltijas jūras piekrastē.
  3. Roņu nodarītais kaitējums komerciālās zvejniecības darbībai.
  4. Akcīzes nodokļa degvielai piemērošana.
  5. Jūras kraukļu nodarītais kaitējums komerciālajai zvejniecībai un zivju krājumiem.
  6. Zvejniecības produktu patēriņa popularizēšana.

  1. Praktiskā daļa. Diskusijas un secinājumi.
 
  1. Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības iespēju attīstīšana.

Apspriežot sadarbības starp dažādu valstu zvejniekiem iespējas, konferences dalībnieki piekrita, ka sadarbība starp kaimiņvalstīm ir īpaši aktuāla, kad sadarbojas starp pārstāvjiem, kuri nodarbojas ar specializētu darbību, t. i., zvejniekiem, kas nodarbojas ar komerciālo zvejniecību (šajā gadījumā zvejo Baltijas jūras piekrastē un iekšzemes ūdeņos). Ir novērots, ka projekta mērķa valstu zvejniekiem, īstenojot darbību, t. i., zvejojot Baltijas jūras piekrastē un iekšzemes ūdeņos, pēc zvejas metodes un zvejotajām zivīm rodas līdzīgas problēmas.

Analizējot, kā tāda saziņa un sadarbība var notikt un kā var tikt risinātas radušās problēmas efektīvi un ātri, tika akcentēti iespējamie risinājumi:

  • oficiāla statusa kopējas darbības apvienošanas izveidošana, i., visās četrās valstīs (Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā) jābūt pa pārstāvim, kurš būtu tieši atbildīgs par informācijas, kas saistīta ar zivsaimniecību un komerciālo zvejniecību, sniegšanu un sistematizāciju, analizēšanu. Pašlaik projekta darbinieki pareizi un pilnīgi izanalizēto informāciju var sniegt tikai pēc Lietuvas Republikas tiesību aktu, kuri saistīti ar zvejniecības reglamentēšanu u. tml. izanalizēšanas. Katras valsts likumdošanas bāzes atšķiras, kā arī rodas tulkošanas grūtības vai neprecizitātes ne tikai veicot tulkojumus no svešvalodas, bet arī kontaktējoties tieši ar zvejniekiem. Tāpat uzsvērts, ka Eiropas Savienības iestādēs mazapjoma zvejniecības uzņēmumiem nav savu pārstāvju, kuri varētu izcelt jautājumus par tām zivsaimniecības uzņēmumiem problēmām, kuras rodas, jo parasti tiek risinātas tikai lielo zvejniecības uzņēmumu problēmas.
  • atbilstošu pārstāvju iekārtošana darbā (projekta administratoru). Ar mērķi atrisināt minētās problēmas (savas valsts likumdošanas bāzes zināšana, valodas barjeras neesamība, tieša kontaktēšanās savā valodā u. tml.) būtu mērķtiecīgi iekārtot darbā darbiniekus, kuri būtu tieši atbildīgi par minēto darbību īstenošanu.
  • atsevišķas piekļuves interneta vietnei administrēšana. Ar mērķi sniegt lielāku interneta vietnes ziņu plūsmu un aktuālākas atsevišķām valstīm tēmas, projekta administratoriem tiku piešķirti interneta vietnes administrēšanas piekļuves viņu pārstāvētās valsts kontam, bet sistematizēta vai aktuāla visām projekta mērķa valstīm informācija tiktu tulkota angļu valodā un sniegta visās valodās. Tādā veidā tiktu risinātas valodas barjeras problēmas, arī saņemta ātra un izsmeļoša katram zvejniekam informācija.
  • tiešo starptautisko sanāksmju organizēšana. Konferences laikā dalībnieki piekrita, ka sanāksmju vai konferenču laikā radušās diskusijas dalībnieku vidū ir viena no efektīvākajām kontaktēšanās un sadarbības formām, tādēļ nākotnē tādu pasākumu organizēšanai būtu piešķirama lielākā finansējuma daļa.

Sagaidāmie rezultāti, izveidojot starptautisku kopīgas darbības veidojumu:

  • efektīvāka problēmu risinājumu meklēšana un īstenošana, izmantojot citu valstu pieredzi (caur administratoriem, starptautisko sanāksmju laikā).
  • kopīgā veidojuma pārstāvis (-ji) – piemērotāka sava viedokļa sniegšana un iespējama Eiropas Savienības iestādēs pieņemamo risinājumu ietekmēšana, jo tiks risinātas nevis konkrētas valsts problēmas, bet vairākās valstīs radušās problēmas.
  • palielinājušās kopējo Eiropas projektu gatavošanas un īstenošanas iespējas, ar kuriem zvejnieki varēs labāk iegūt tehnoloģiskos jaunumus un zinātniskās zināšanas, kuras palīdzētu viņu uzņēmējdarbības veidošanai vai paplašināšanai.
  • informatīva un atsevišķu valstu zvejniekiem pieejama mājaslapa.
  • zivju un zivju produkcijas mārketinga līdzekļu īstenošana, kulinārijas vai kultūras mantojuma saglabāšana u. tml.
  1. Invazīvās zivs – apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) – izplatība Baltijas jūras piekrastē. Prezentējot Latvijas un Polijas zvejnieku izcelto problēmu par invazīvās zivs – apaļā jūrasgrunduļa – izplatību Polijas un Latvijas ūdeņos, konferences dalībnieki piekrita, ka šīs zivs populācija pieaug, bet tas ietekmē citu zivju samazināšanos (butes, reņģes utt.). Zvejnieki arī informēja, ka tās izplatības samazināšanai nekādas darbības netiek veiktas.
  2. Roņu nodarītais kaitējums komerciālās zvejniecības darbībai. Prezentējot Latvijas un Polijas zvejnieku izcelto problēmu par roņu radīto kaitējumu, Igaunijas zvejnieki tika iepazīstināti ar konkrētiem zaudējumiem, kurus Polijas un Latvijas zvejnieki piedzīvo roņu dēļ, dalībniekiem tika sniegtas fotogrāfijas, lai iepazītos ar roņu nodarīto kaitējumu. Lietuvas zvejnieki iepazīstināja ar Lietuvā izmantotā kompensāciju zvejniekiem par roņu  nodarīto kaitējumu zvejniekiem mehānismu, taču visi dalībnieki vienbalsīgi nolēma, ka šāds problēmas risinājums nemazina roņu populācijas augšanu. Igaunijas zvejnieki precizēja, ka Igaunijā tiek regulēta roņu populācija, ir atļauts tos medīt, tāpēc šī problēma pie viņiem nav ļoti jutīga. Tika nolemts noskaidrot, uz kāda pamata ir atļauta tāda darbība.
  3. Akcīzes nodokļa degvielai piemērošana. Konferences laikā Lietuvas zvejnieki izteica viedokli,  ka mazie un ļoti mazie uzņēmumi zvejniecības uzņēmējdarbībā pret lielākiem uzņēmumiem piedzīvo uzņēmējdarbības diskrimināciju ar akcīzes nodokli neapliekamās degvielas iegādes dēļ, tā kā zvejojošajiem piekrastes un iekšzemes ūdeņos ir jāizmanto kuģus, kuriem ir benzīna dzinēji. Poļu zvejnieki šajā problēmā lielu problēmu neredz, jo viņu visvairāk izmantotie zvejniecības kuģi ir aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, kuriem viņi saņem atvieglojumus ar akcīzi neapliekamās degvielas iegādei. Igaunijas zvejnieki arī piekrita, ka viņiem ir aktuāls benzīna akcīzes samazināšanas jautājums. Plānojams mēģināt vērsties pie ES iestādēm par iespēju mainīt reglamentus, kuri ietekmē degvielas akcīzes nodokli.
    1. Jūras kraukļu nodarītais kaitējums komerciālajai zvejniecībai un zivju krājumiem. Konferencē tika prezentēta viena no akūtākajām Polijas, Latvijas un Lietuvas zvejnieku problēmām, t. i., jūras kraukļu izraisītais kaitējums. Tika uzsvērts, ka lielā jūras kraukļu izplatība ietekmē komerciālo zvejniecību un ka līdz šim piemērojamie jūras kraukļu populācijas regulēšanas līdzekļi ir neefektīvi. Šī problēma ir aktuāla Igaunijas zvejniekiem. Vienbalsīgi tika piekrists, ka Eiropas Savienības iestādēm vajadzētu pievērst vairāk uzmanības šīs problēmas risināšanai.
    2. Zvejniecības produktu patēriņa popularizēšana. Konferences dalībnieki piekrita, ka pašlaik ir jūtama zivju un to produktu patēriņa samazināšanās, kā arī rodas grūtības, vēloties sniegt zivi vai tās produktus, izmantojot kulinārijas vai kultūras mantojumu ne tikai individuāli, bet arī plašākā mērogā. Saglabājas grūtības, prezentējot savu produkciju svētkos vai gadatirgos. Konferences dalībnieki piedāvā atrast iespēju ar kultūras un/vai kulinārijas mantojuma propagēšanu palielināt, izmantojot apmaiņas programmas un plašāku mērogu, vienkāršot iespējas uz koorporācijas pamata propagēt zivju un to produktu popularizēšanu gadatirgos, tāpat arī ar interneta vietni.
      

Projekta vadītājs                                                           Egidijus Narevičus

(Egidijus Narevičius)

      
Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on Twitter

Atbildēt