Par konferenci, kas norisinājās Polijā

             Projektā „Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības attīstīšana, piemērojot labākās prakses apmaiņu izglītojošu sanāksmju laikā un informācijas bāzes izveidošanas virtuālajā telpā metodes”, ko finansē no Eiropas Savienības līdzekļiem 2016. gada 17. novembris  Ustka (Polijā) notika konference, kurā piedalījās zvejnieki-uzņēmēji no Lietuvas un Polu, kas zvejo Baltijas jūras piekrastē un iekšzemes ūdeņos.

            Konferences laikā norisinājās iepazīstināšana ar projektu, tā mērķiem un uzdevumiem, konferences, kura 2016. gada 23. augustā norisinājās Liepājā (Latvijā), izvirzītajām problēmām, tāpat tika stādīta priekšā LIFE (“Low Impact Fishers of Europe”) organizācija, notika iepazīšanās ar Polijas zvejnieku veicamo darbību un zvejniecības īpašībām.

                        Notika iepazīstināšana ar problēmām, kas tika izvirzītas 2016. gada 23. augustā notikušajā konferencē Liepājā (Latvijā):

  • Baltijas krastmalas valstu sīkās zvejniecības sektora sadarbošanās iespēju izplatīšana.
  • Invāzijas zivis – apaļā jūrāsgrunduļa (Neogobius melanostomus) izplatīšanās Baltijas jūras piekrastē.
  • Kaitējums, ko zvejniekiem nodara roņi.
  • Akcīzes nodokļa piemērošana degvielai.

  1. Apspriežot sadarbības iespējas zvejnieku starpā, konferences dalībnieki apstiprināja, ka šādai sadarbībai ir jābūt un ka tā ir sevišķi būtiska, kad tiek risinātas zvejnieku vispārējās problēmas, par kurām tiek pieņemti lēmumi Eiropas Savienības institūcijās. Tāpat tika akcentēts, ka sīkās zvejniecības uzņēmumiem Eiropas Savienības institūcijās nav savu pārstāvju, kuri varētu izvirzīt jautājumus par problēmām, kas rodas viņu uzņēmumiem, jo visbiežāk risinātas tiek tikai lielo zvejniecības uzņēmumu problēmas.
  2. Iepazīstinot ar Latvijas zvejnieku izvirzīto problēmu par invāzijas zivs – apaļā jūrasgrunduļa izplatīšanos, Polijas zvejnieki informēja, ka šī zivis ir arī viņu piekrastes ūdeņos, taču šobrīd tās izplatības mazināšanai nekādas darbības netiek veiktas, jo viņi uzskata, ka tā ir barības bāze viņu zvejojamajai mencai. Norisinoties debatēm Lietuvas un Polijas zvejnieku starpā, tika noskaidrots, ka Polijas piekrastē zvejniecības metodes atšķiras, jo Polijas zvejnieki savu zvejniecību vairāk virza uz mencu zvejniecību (kas veido lielākos zvejniecības uzņēmumu ienākumus), bet Lietuvas un Latvijas zvejnieki savus lielākos ienākumus no zvejniecības visbiežāk iegūst no citu zivju zvejniecības (butes, reņģes u.c.). Tika paskaidrots, ka Lietuvas zvejnieki pat nezvejo ar ķeršanas ierīcēm (ar kurām visvairāk tiek noķerts jūrasgrundulis), kas ir populāri Lietuvā un Latvijā.
  3. Iepazīstinot ar Latvijā izvirzīto problēmu par kaitējumu, ko nodara roņi, Polijas zvejnieki ļoti akcentēja šo problēmu, ko tā ir aktuāla viņu zvejniekiem. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar konkrētiem zaudējumiem, kurus Polijas zvejnieki piedzīvo roņu dēļ, lai dalībnieki varētu iepazīties ar situāciju, apskatei tika sniegtas roņu nodarītā kaitējuma fotogrāfijas. Lietuvas zvejnieki iepazīstināja ar Lietuvā esošo kompensāciju sistēmu zvejniekiem par roņu nodarīto zaudējumu, taču visi dalībnieki nonāca pie vienota viedokļa, ka tāds problēmas risinājums nemazina roņu populācijas pieaugumu, tādēļ ir nepieciešami vispārīgi inovatīvi risinājumi roņu populācijas izplatības apturēšanai visās Baltijas valstīs. Zvejnieki uzskata, ka šīs problēmas risināšanai un jaunu inovatīvu līdzekļu izveidošanai būtu jāparedz līdzekļi no tiešām Eiropas Savienības asignācijām.
  • Konferences laikā Lietuvas zvejnieki pauda viedokli, ka mazi un ļoti mazi zvejniecības

uzņēmumi, attiecībā pret lielākiem uzņēmumiem, piedzīvo biznesa diskrimināciju piemēroto atvieglojumu dēļ, iegādājoties ar akcīzēm neapliekamo degvielu, jo zvejniecības piekrastēs vai iekšējos ūdeņos nākas izmantot benzīna dzinēja kuģus. Polijas zvejnieki šeit lielu problēmu nesaskata, jo lielākā daļa kuģu, kas tiek izmantoti zvejniecībai, ir ar dīzeļa dzinējiem, kuriem tie saņem atvieglojumus iegādāties degvielu, kas netiek aplikta ar akcīzēm.

            Tāpat Polijas zvejniekiem konferencē aktuāls bija jautājums par kaitējumu, kuru nodara kormorāni. Tika akcentēts, ka lielajai kormorānu izplatībai ir ietekme uz biznesa zvejniecību. Šī problēma bija aktuāla arī Lietuvas zvejniekiem, kas zvejo Lietuvas iekšējos ūdeņos. Saskaņā ar dalībnieku viedokli, Eiropas Savienības institūcijām būtu jāpievērš vairāk uzmanības šīs problēmas risināšanai.

            Apspriežot iespējas sadarboties ar citiem zvejniekiem, tika konstatēts, ka visiem zvejniekiem ļoti aktuāls ir kuģu un zvejniecības rīku iegādes jautājums. Tika konstatēts, ka visbiežāk zvejniekiem jaunas iekārtas iegādei nav pietiekami līdzekļu, tādēļ meklē lietotu iekārtu, kuru iegādājas citās valstīs. Šim nolūkam vēlama būtu interneta bāze, kurā zvejnieki varētu paziņot par iekārtas, kas netiek lietota, pārdošanu. Šai interneta bāzei  vajadzētu ietvert vairākas valstis.

            Konferences laikā organizācijas  “Low Impact Fishers of Europe” Baltijas un Ziemeļjūras koordinators Marcin Ruciński iepazīstināja ar organizāciju, kuru pārstāv, tāpat ar tās darbību un veiktajiem darbiem (plašāk par šo organizāciju www.lifeplatform.eu).

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on Twitter

Atbildēt