KONFERENCES DALĪBNIEKU KOPĒJAIS PROTOKOLS

KONFERENCES DALĪBNIEKU KOPĒJAIS

PROTOKOLS

23.08.2016.

Liepāja

             Projektā „Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības attīstīšana, piemērojot labākās prakses apmaiņu izglītojošu sanāksmju laikā un informācijas bāzes izveidošanas virtuālajā telpā metodes”, ko finansē no Eiropas Savienības līdzekļiem 2016. gada 23. augustā Liepājā (Latvija) notika konference, kurā piedalījās zvejnieki-uzņēmēji no Lietuvas un Latvijas, kas zvejo Baltijas jūras piekrastē un iekšzemes ūdeņos. Konferences laikā zvejnieki pauda problēmas, kuras rodas viņu uzņēmējdarbībā, dalījās ar labo pieredzi. Konferences laikā tika formulēti galvenie jautājumi, kas zvejniekiem pašlaik ir ļoti aktuāli un kurus bez papildu atbalsta no valsts (Eiropas Savienības, vietējās pārvaldes iestādēm), tikai ar zvejnieku spēkiem nav iespējams atrisināt.

            Galvenie jautājumi:

  1. Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības iespēju attīstīšana. Sapulcējušies dalībnieki priecājās par sarīkoto konferenci, kurā viņi varēja kontaktēties ne tikai savā starpā, bet arī ar citu valstu pārstāvjiem. Apsverot turpmākas pastāvīgas sadarbības iespējas starp Baltijas valstu zvejniekiem, tika uzsvērts, ka piekrastes ūdeņos un iekšzemes ūdeņos visbiežāk zvejo tikai mazi vai ļoti mazi uzņēmumi, tādēļ viņu finansiālās iespējas rīkot šādas sanāksmes ir ļoti ierobežotas un bez valsts atbalsta to izdarīt ir gandrīz neiespējami. Viņu asociāciju pārstāvju nav organizācijās, kas tieši sniedz novērojumus un rekomendācijas Eiropas Savienības iestādēm par zivsaimniecības nozares uzlabošanu. Valstu zivsaimniecības programmās kā atsevišķa prioritāte tā visbiežāk netiek formulēta vai, ja arī ir, tad saskaras ar problēmu: šāds sadarbības projekts jāsaskaņo ar katru valsti (jāsagatavo atsevišķi projekti), taču vairumā gadījumu to izdarīt nav iespējams atšķirīgu zivsaimniecības programmu dēļ. Vietējo attīstības projektu sadarbība ir iespējama tikai ļoti šaurā zvejnieku lokā. Pēc konferences dalībnieku domām, tāda iniciatīvas plašai sadarbībai starp vairākumu zvejniecības mazo uzņēmumu pārstāvju var atbalstīt tikai ar Eiropas Savienības tiešo finansējumu šai nozarei.
  2. Invazīvās zivs – apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) – izplatība Baltijas jūras piekrastē. Latvijas zvejnieki runās izstāstīja, ka stipri sāka samazināties Baltijas jūras piekrastē nozvejojamo zivju daudzumi. Vienu no problēmām, kas izraisīja tādas sekas, zvejnieku skatījumā, ir invazīvās zivs – apaļā jūrasgrunduļa – izplatība. Šai problēmai tāpat piekrīt arī zvejnieki no Lietuvas, kas saskata to pašu problēmu. Šīs zivis vairojas 2-4 reizes gada laikā, tāpēc no zivsaimniecības viedokļa notiek starpsugu konkurence par barību un to zaudē tādas vietējo zivju sugas kā plekstes, lucīši, vimbas, akmeņplekšu dzimtas plekstveidīgās zivis un daudzu citu sugu saldūdens dzimtu zivis, kuras pavasara un vasaras laikposmā migrē uz jūru barības dēļ. Zvejnieki šīs Baltijas jūras problēmas risinājumu redz aktīvā šo zivju izķeršanā (t. i., intervences populācijas samazināšana), taču veikt aktīvas darbības nevar, jo, rodoties lielākai nozvejai, pārstrādātāji maksā ap 0,10–0,15 EUR par kilogramu. Par šādu piedāvāto cenu zvejniekam zvejot šo zivi ir finansiāli neizdevīgi, jo tas pārsniedz zvejniecības pašizmaksu. Pārstāvis, kas pārstāv zivju pārstrādes uzņēmumu, informēja, ka pieprasījums pēc apaļā jūrasgrunduļa Baltijas valstīs ir ļoti zems, tādēļ pārstrādes uzņēmumiem ir jāinvestē jaunās tehnoloģijās, iekārtu izstrādē, bet tam nepieciešams ir gan laiks, gan papildu investīcijas. Pašlaik viņiem nav iespēju paaugstināt iepirkuma cenas un šie uzņēmumi nav gatavi pieņemt lielu šīs zivis daudzumu. Konferencē vienbalsīgi nolēma, ka invazīvās zivs – apaļā jūrasgrunduļa – izplatības samazināšanas darbības, izmantojot intervences populācijas samazināšanas metodi, vajadzētu atbalstīt Eiropas Savienībai, jo šī problēma skar ne tikai konkrēto valsti (Latvija un Lietuva), bet arī citas valstis, kas zvejo Baltijas jūrā. Pēc viņu domām, to var izdarīt, piešķirot papildu līdzekļus zvejniekiem par šo zivju ķeršanu (maksāt uzņēmējdarbībā radušos izmaksu kompensācijas) un veicinot, kā arī atbalstot jaunu inovatīvu piemērošanu pārstrādes uzņēmumos, kuros zivis tiktu pārstrādātas. Šīs metodes piemērošana jāīsteno visās valstīs vienlaicīgi, jo citādi šī metode nebūs efektīva.
  3. Roņu nodarītais kaitējums zvejniekiem. Gan Latvijas, gan Lietuvas zvejnieki šobrīd saskaras ar problēmu sakarā ar lielu roņu populācijas palielināšanos Baltijas jūrā. Tā kā mazie zvejas uzņēmumi visvairāk zvejo Baltijas jūras piekrastē vai līčos, roņu populācijas ievērojama palielināšanās sāka nest lielus zaudējumus zvejniekiem (saplēsti zvejniecības rīki, samazinās noķeramo zivju resursi u. tml.). Valstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, šo problēmu risina katra atsevišķi un piemēro dažādas metodes. Lietuvas zvejniekiem ir sākts maksāt kompensācijas par roņu nodarīto kaitējumu, Latvijā šo problēmu tikai sāk risināt. Risinot šo problēmu, atsevišķās valstīs zvejnieki saskaras ar vides aizsardzības organizācijām, kas vienā valstī brīvprātīgi sadarbojas ar zvejniekiem, lai sasniegtu kopīgo mērķi (tā tiek aizsargāta daba un tā zvejnieks netiek aizmirsts), citās valstīs – minētās organizācijas apmierina tikai savas intereses. Dalībnieki uzskata, ka Eiropas Savienības iestādes varētu plašākā mērogā vērtēt šo problēmu un veikt kopīgas darbības, kas apvienotu visu valstu spēkus, lai atrastu risinājumus, kas ietekmētu roņu nodarītā kaitējuma zvejniekiem samazināšanu.
  4. Akcīzes nodokļa degvielai piemērošana. Konferences laikā tika izteikts viedoklis, ka mazie un ļoti mazie zvejniecības uzņēmumi salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem piedzīvo uzņēmējdarbības diskrimināciju ar akcīzes nodokli neapliekamās degvielas iegādē. Gan lauksaimnieki, gan zvejnieki savās valstīs var pretendēt uz atvieglojumiem iegādāties ar akcīzes nodokli neapliktu dīzeļdegvielu uzņēmējdarbības attīstībai. Lielākie zvejniecības uzņēmumi zvejo ar kuģiem, kas izmanto dīzeļdegvielu (traleriem u. tml.), bet mazajiem vai ļoti mazajiem zvejniecības uzņēmumiem, kas zvejo piekrastes ūdeņos vai iekšzemes ūdeņos, ir jāizmanto kuģi, kuriem ir benzīna dzinēji (parasti ar piekaramiem dzinējiem). Tas notiek tāpēc, ka mazie zvejniecības uzņēmumi zvejo konkrētā zvejniecības vietā un pielāgot šāda veida zvejniecībai kuģi ar dīzeļdzinēju nav iespējams. Konferences dalībnieki uzskata, ka tādiem uzņēmumiem būtu jāsaņem atvieglojumi ar akcīzes nodokli neaplikta benzīna iegādei, kas radītu vienādas tiesības un godīgu konkurenci.

Konferences dalībnieku pilnvarotās personas protokola parakstīšanai:

konference protokols

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on Twitter

Atbildēt