Par apaļā jūrasgrunduļa invāziju Latvijas ūdeņos

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus), kā nevēlams ieceļotājs Latvijas piekrastes un atklātās jūras ūdeņos pirmoreiz tika konstatēts 2004.gada aprīlī uz ziemeļiem no Liepājas - Šķēdes piekrastē.

            Šobrīd šīs zivju sugas īpatņu skaits, iespējams, mērams miljonos gabalu, ja ne vairāk, visā Baltijas jūras daļā, kā arī Rīgas jūras līča rietumu un dienvidu daļā. Rūpnieciskās zvejas un pētnieciskās zvejas lomos vienā zvejas aktā (līdz 12 stundām) uz 1 tīkla metru nozveja 2013. – 2016. gados aprīļa-jūnija periodā pārsniedza 1 kg zivju, kas pastarpināti liecina, ka šīs sugas apmērs ir mērams tūkstošos tonnu, kas jau tuvojas, piemēram, mencas zvejas līmenim Austrumbaltijā.

            Vēlreiz vēršam uzmanību uz šo notikumu virzību jūras ūdeņos, kas nenovēršami novedīs pie ekoloģiskas katastrofas. Vides jomā, samazinoties ziemeļu ēdamgliemeņu un citu gliemju populācijām, palielināsies eitrofikācija, samazināsies ūdens caurspīdība, skābekļa saturs, reņģu un citu piekrastē nārstojošo zivju sugu nārsta iespējas. Zivsaimniecības jomā notiek starpsugu barības konkurence, kur zaudētāji ir vietējās zivju sugas, kā plekstes, lucīši, vimbas, mazās akmeņplekstes un daudzas saldūdens zivju sugas, kuras pavasara-vasaras periodā dodas barošanās migrācijās uz jūru.  Plēsīgo zivju ( asari, mencas, zuši, līdakas, akmensplekstes)  ietekme ir periodiska un pat nebūtiska. Pārējās jomās notiek jūrā ziemojošo pīļu, piemēram, kākauļu skaita strauja samazināšanās, paveras lieliskas iespējas jūraskraukļu un pat roņu skaita pieaugumam, kuru barības objekts ir kļuvis viegli pieejamais jūrasgrundulis.

            2016.gada 10.-11.maijs ir laiks, kad Liepājas pusē piekrastes zvejnieki ir tik pat kā pārtraukuši jūrasgrunduļa zveju. Citur to zvejai ir tikai sākums. Lai arī LZF nav pieejami precīzi dati par nozveju, bet mēneša laikā kopš aprīļa sākuma vērtējam, ka ir nozvejoti vairāki simti tonnu, kas pārsniegs 2015.gada zvejas statistikas datus. Pienācis brīdis, kad būtu jāzvejo ar pilnu jaudu, taču ne pārstrādei, ne eksportam, jūrasgrunduļi vairs nav vajadzīgi. Arī zivju miltiem var nodot ar lielām pūlēm par 0.10 eirocentiem kilogramā. Jūrasgrunduļu zveja ir smags darbs, it sevišķi tīklu zvejā, un atmaksājas, kad cena nav zemāka par 0.50 eirocentiem kilogramā.

            Aicinam rast iespēju esošo cenas starpību zvejniekiem finansēt no Eiropas fondu līdzekļiem vai kādiem citiem līdzekļiem, kā tas ir bijis jūras zvejniekiem (ražotāju grupām) brētliņu un reņgu realizācijai, kā arī izstrādāt citus risinājumus, lai zveja notiktu intensīvi nolūkā samazināt šīs invazīvās sugas prognozējamo katastrofālo ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Ar cieņu,

Biedrības „Latvijas Zvejnieku federācija”

Valdes priekšsēdētājs                                                                                              Ē.Urtāns

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on Twitter

Atbildēt